APTAUJA PAR STUDIJĀM PĒC COVID-19: REZULTĀTU APKOPOJUMS

Latvijas Universitātes Studentu padome no 17. jūnija līdz 4. jūlijam veica aptauju par studijām pēc Covid-19. Aptaujas mērķis bija noskaidrot studentu viedokli par to, kādas ir bijušas viņu līdzšinējās studijas, studējot attālināti, un kādas prakses no attālinātajām studijām būtu nepieciešams paturēt un ko būtu nepieciešams atmest, atgriežoties klātienes režīmā. Aptaujai bija 2432 respondenti.

Studenti, kuri studējuši LU klātienē ilgāk nekā vienu studiju semestri norāda, ka:

1. lielākajai daļai studiju saturs nav mainījies, ir uzlabojusies studiju pieejamība, vai nu nav mainījusies vai ir uzlabojusies komunikācija ar LU personālu, laika plānošanas prasmes ir būtiski uzlabojušās, taču kontakts ar kursa biedriem ir pasliktinājies. Gandrīz 31% ar studentiem, kuri iepriekš studējuši klātienē ilgāk nekā vienu semestri ir pasliktinājusies mentālā veselība, taču 27% norāda, ka viņu mentālā veselība ir uzlabojusies;
2. gandrīz 66% ir apmierinātāki apmeklēt lekcijas attālināti nekā klātiene, arī 48% norāda, ka ir apmierinātāki apmeklēt seminārus attālināti nekā klātienē, 36% norāda, ka labrātāk arī aizvadījuši attālināti praktiskos darbus. Tikai studenti, kuriem ir laboratorijas darbi, nav apmierināti ar to norisi attālināti.

Visiem respondentiem bija arī iespējas norādīt pozitīvās iezīmes attālināto studiju laikā. Gandrīz 91% respondentu kā lielāko plusu atzīmēja, ka nav jāpavada laiks ceļā uz universitāti, vairāk nekā 70% norādīija, ka ir apmierinātāki, nododot darbus attālināti un apgūstot studiju materiālu sev ērtā laikā. Būtiska daļa no respondentiem - gandrīz 68% - atzīmē, ka attālinātajā režīmā bija iespējams apvienot studijas ar darbu un citiem pienākumiem. Kā arī gandrīz 64% atzīmēja, ka attālinātajā režīmā būtiski ietaupījuši līdzekļus. Atvērtajās atbildēs respondenti norāda, ka iespējams lietderīgāk izmantot un saplānot laiku, daudzi norāda, ka ļoti noder lekciju ieraksti, daudzi norāda arī to, ka bijis vieglāk uztvert pasniedzējus. Svarīgi arī atzīmēt, ka studenti norāda, ka viņiem ir samazinājies stress un atradies laiks sev un ģimenei.

Kā arī visiem respondentiem bija iespēja norādīt trūkumus attālināto kontaktstundu laikā. Nedaudz vairāk kā puse norādīja, ka grūtības sagādāja tehniskas problēmas gan studentiem, gan pasniedzējiem, nedaudz mazāk kā puse (47.5%) norādīja, ka ir grūtības koncentrēties tiešsaistes nodarbību laikā. Nedaudz virs 30% respondentu ir atzīmējuši, ka ir grūtības komunicēt, neredzot citus nodarbības dalībniekus un darbam traucē digitālo prasmju trūkums. Līdzīgs daudzums respondentu arī atzimējuši, ka pasniedzējs vai nu pārāk ātri (16.8%) vai nu pārāk lēnu (14.1%) izklāsta studiju vielu. Atvērtajos komentāros daudzi respondenti norāda, ka nav bijuši īpaši trūkumi, tajā pašā laikā ir respondenti, kuri norāda, ka klātienes trūkums ir būtisks. 

Respondenti, norādot trūkumus savā patstāvīgā darba laikā, visvairāk ir izcēluši grūtības plānot savu laiku (27.2%), gandrīz tikpat daudz respondentu norāda tehniskas problēmas, 25.6% respondentu norāda, ka  trūkst iespējas konsultēties ar mācībspēkiem ārpus lekcijām, nedauz mazāk norāda, ka ir grūtības pašiem patstāvīgi atrast informācijas resusrsus studiju darbu veikšanai. 21.3% norāda, ka netiek skaidri izvirzīti kritēriji un termiņi patstāvīgi veicamajiem darbiem. Lielākā daļa brīvajās atbildēs norāda, ka nav saskārušies ar grūtībām. 

Attiecībā uz resursu un nodrošinājuma pieejamību 42% respondentu norāda, ka viņiem nav pieejami lekciju ieraksti, 23.9% norāda, ka nav pietiekams daudzums materiālu e-studiju vidē, gandrīz tikpat daudz respondentu norāda, ka LU bibliotēkā nav pietiekami daudz digitālo resursu. Nedaudz mazāk respondentu (23.4%) norāda,  ka viņiem nav pieejama vieta, no kuras būtu iespējams netraucēti pieslēgties lekcijām. 11.1% respondentu norāda, ka viņiem nav pietiekams tehniskais nodrošinājums, lai pilnvērtīgi piedalītos studiju darbā. 

Atbildot uz jautājumu par to, kā respondenti vēlētos redzēt studijas nākotnē 

1. 54% respondenti norāda, ka vēlas, lai lekcijas notiktu pilnībā attālināti, gandrīz 31%  norāda, ka vēlas, lai lekcijas notiktu daļēji klātienē, daļēji attālināti, pārējie norāda, ka tikai klātienē;
2. 37% respondentu norāda, ka vēlas, lai semināri notiktu daļēji klātienē, daļēji attālināti, tuvu tam - 35% - respondentu norāda, ka vēlas, lai seminari notiktu tikai attālināti. 25% norāda, ka vēlas, lai semināri notiktu tikai klātienē;
3. No 1486 respondentiem, uz kuriem ir attiecināmi laboratorijas darbi, 50% norāda, ka tiem būtu jānotiek tikai klātienē, gandrīz 26% norāda, ka tiem būtu jānotiek tikai attālināti un 24% norāda, ka tiem būtu jānotiek hibrīda veidā;
4. No 2029 respondentiem, uz kuriem ir attiecināmi praktiskie darbi, 38% norāda, ka tos vēlas tikai klātienē, 31% norāda, ka vēlas, lai praktiskie darbi tiek rīkoti hibrīda formātā un gandrīz 31% norāda, ka tie būtu jārīko tikai attālināti. 

Respondenti, kā velmes nākotnes studijām ir norādījuši, ka lielākā daļa (81.9%) vēlas, lai lekcijas tiek ierakstītas, 73.6% norāda, ka vēlas, lai būtu iespējams skatīt iepriekšējos studiju kursus e-studijās, ko viņi ir studējuši. 59.4% norāda, ka vēlas, lai būtu iespējams iesniegt gala darbus tiešsaistē, 53.4% norāda, ka vēlas, lai tiktu digitalizēti LU pakalpojumi, piemēram, izziņas izsniegšana u.tml. Nedaudz vairāk kā puse respondentu norāda, ka vēlas, lai gala darbu aizstāvēšana notiktu attālināti. 46.9% norāda, ka vēlas, lai tiktu paplašināti e-resursi un to pieejamība, nedaudz mazāk respondentu norāda, ka nepieciešamas konsultācijas ar mācībspēkiem tiešsaistē. Nedaudz virs 20% studentu vēlas, lai būtu pieejami publiskie kursi un nedaudz virs 10% studentu vēlas, lai tiktu ieviestas virtuālās laboratorijas.