Akadēmiskais centrs
(Foto: Toms Grīnbergs un Santa Katrīna Meikališa)
No 21. līdz 23. oktobrim norisinājās 2020. gada LU Studentu zinātniskā konference “Mundus et...”, kurā, spītējot pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, 18 jaunie pētnieki no 9 LU fakultātēm iepazīstināja plašāku sabiedrību ar saviem pētījumiem.
Konference iesākās 21. oktobra vakarā ar paneļdiskusiju “Uz priekšu vai atpakaļ? Pētniecība Latvijā pēc pandēmijas”, kurā eksperti diskutēja par COVID-19 pandēmijas radītajām izmaiņām pētniecības procesā, mūsu zinātnieku gūtajām mācībām un to, kā pētniecības process Latvijā izskatīsies arī pēc pandēmijas perioda.
Sākot ar padziļinātiem pētījumiem valodniecībā un fizikā un beidzot pat ar darbiem, kuros robežojas vēsture un bioloģija vai datorzinātne un psiholoģija, 22. un 23. oktobrī ikviens varēja būt liecinieks astoņpadsmit jauno LU pētnieku un studentu plašajam redzeslokam un pasaules tvērumam. Četrās konferences sekcijās - “Idea”, “Homo”, “Communitas” un “Sciens” - konferences dalībnieki diskutēja par pasaules attiecībām ar ideju, cilvēku, komūnu un saprātu, parādot, kā to veiktajos pētījumos ir novērojama šo aspektu mijiedarbība. Lai ievērotu valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus, konferences apmeklētājiem bija iespēja konferenci vērot tiešsaistē, arī vairākiem konferences dalībniekiem lasot savus ziņojumus attālinātā formātā.
Papildus dalībnieku ziņojumiem, konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās arī LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta direktors Egils Stalidzāns un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers. Priekšlasījumā “Zinātni vajg’? Kam zinātne mūsdienu sabiedrībā ir nepieciešama?” Egils Stalidzāns konferences apmeklētājiem un dalībniekiem parādīja dažādos ceļus, kā zinātne ietekmē katra ikdienas dzīvi un kā tā iegulst pat fundamentālākajās sabiedrības funkcijās. Savukārt, Ivars Austers priekšlasījumā “Kāpēc vienus un tos pašus pētījumu rezultātus publika interpretē nevis pasaules izpratnei, bet gan savu vajadzību apmierināšanai?” skaidroja biežāk sastopamos veidus, kā zinātne tiek izmantota dažādiem savtīgiem nolūkiem un kā mūsdienu informācijas gūzmā atpazīt zinātniski pamatotus argumentus.
Lai gan tradicionālā apbalvošanas ceremonija epidemioloģiskās situācijas dēļ nevarēja notikt, dalībnieki tāpat savā starpā konkurēja arī par balvām, ko sarūpēja konferences atbalstītāji. LU Inovāciju centra (LUMIC) atbalstītais Stipendiju konkurss jaunajiem pētniekiem sniedza iespēju iegūt mērķstipendiju pētījumu tālākai turpināšanai arī pēc konferences. Pēc rūpīgas pieteikumu un prezentāciju izvērtēšanas konkursa žūrija lēma stipendiju piešķirt Agnijai Antanovičai ar ziņojumu “Sabiedrības viedokļa ietekme uz sieviešu politisko pārstāvību: Latvijas gadījuma analīze pasaules notikumu kontekstā”, Ernestam Tomasam Auziņam ar ziņojumu “Kā raugs uzvedas, kad tam atņem būvelementus?”, Rūdim Bebrišam ar ziņojumu “Kas objektu padara par mākslas darbu, skaņu - par mūziku? Artūra Danto mākslas pasaules idejas kritika”, Margaritai Feizakai ar ziņojumu “Ģentrifikācija un kultūras patēriņš sociālās distancēšanās laikmetā”, Elizabetei Grinblatei ar ziņojumu “Digitālais @utentiskums: bezsaistes un tiešsaistes dihotomija videospēļu kopienās”, Laurai Kadilei ar ziņojumu “Apziņas un gribas traucējumu ietekme uz tiesisko darījumu noslēgšanu un to tiesisko spēku”, Aijai Kalniņai ar ziņojumu “Ar divvērtīga mangāna joniem aktivēta magnija germanāta materiāla ilgspīdošā luminiscence”, Alisei Pokšānei ar ziņojumu “Agro jauno laiku Rīgas kapsētu apbedījumu izpēte ar senās DNS analīzēm: nozīmīgākās pieejas un izpētes perspektīvas”, Diānai Riterei ar ziņojumu “Emocijas un afekts: vārdos, izjūtās, vērtējumos” un Lūcijai Strautai ar ziņojumu “Sapnis par kosmosa bagātībām - kas drīkst iegūt kosmosa resursus?”.
Tā kā dalībnieku pieteikumus un uzstāšanos vērtēja žūrijas komisija, arī tā pēc saviem ieskatiem lēma par žūrijas simpātiju balvu piešķiršanu - to šoreiz ieguva Alise Pokšāne, Rūdis Bebrišs, Lūcija Strauta, Diāna Ritere, Laura Kadile, Margarita Feizaka, Agnija Antanoviča un Aija Kalniņa, kā arī Bernards Kudiņš ar ziņojumu “Antroponīmu ar detoponīmiskajiem pievārdiem atveide "Nībelungu dziesmas" tulkojumā latviešu valodā”, Rūta Bruževica ar ziņojumu “Socializēšanās iespējas viduslaiku pilsētā: amatu korporāciju piemērs”, Kristīne Kalniča-Dorošenko ar ziņojumu “Redzes pārbaude COVID - 19 laikā” un Rihards Ruska ar ziņojumu “Eu keramiku optiskās īpašības”.
Līdzīgi kā pagājušogad, konferenci arī šajā gadā atbalstīja interneta žurnāls “Satori”, sniedzot iespēju vienam konferences dalībniekam savu pētījumu pārstrādāt publikācijā un iekļaut to “Satori” portālā. Pēc visu konferences dalībnieku noklausīšanās “Satori” lēma šo balvu piešķirt Rūdim Bebrišam par viņa ziņojumu “Kas objektu padara par mākslas darbu, skaņu - par mūziku? Artūra Danto mākslas pasaules idejas kritika”.
Lai gan konferenci šogad nebija iespējams apmeklēt klātienē, ne mazāk svarīgs bija arī skatītāju vērtējums par konferencē dzirdētajiem darbiem. Skatītājiem un klausītājiem bija ne vien iespējams tiešsaistē uzdot jautājumus konferences dalībniekiem, bet arī balsot par sev tīkamākajiem pētījumiem, tādējādi sniedzot dalībniekiem iespēju iegūt skatītāju simpātiju balvu. Sekcijā “Mundus et Idea” par skatītāju simpātiju balvas laureātu kļuva Lūcija Strauta, sekcijā “Mundus et Homo” - Diāna Ritere, sekcijā “Mundus et Communitas” - Margarita Feizaka, bet sekcijā “Mundus et Sciens” - Ernests Tomass Auziņš.
LU Studentu zinātniskās konferences “Mundus et...” organizatoru komanda saka lielu paldies konferences sadarbības partneriem un atbalstītājiem: LU Inovāciju centram, interneta žurnālam Satori, nodibinājumam “Latvijas Universitātes fonds” un “Brain Games”.
