Latvijas Universitātes studenti neatbalsta priekšlikumu samazināt budžeta vietu skaitu esošajiem studentiem

30.aprīlī LU Senāts lēma par universitātes budžeta pieņemšanu. Studentu bažas apstiprinājās, un finansējums tika samazināts arī valsts dotēto studiju vietām - tomēr pastāv iespēja, ka atrisinājums tiks atrasts. Šobrīd tāds tiek meklēts, strādājot pie rotācijas principiem, kas tiktu izdoti rektora rīkojuma formā. Saskaņā ar rektora rīkojuma projektu, budžeta vietu samazinājums neatspoguļotos uz esošajiem LU studentiem, taču tas ietekmētu šī gada rudenī budžeta vietās uzņemto studentu skaitu, kam nāktos krasi samazināties. Ar to savukārt nav apmierināti vairāku fakultāšu dekāni, jo ir bažas, ka tik straujš kritums varētu negatīvi ietekmēt kopējo uzņemto studentu skaitu 2017.gadā. Šobrīd Latvijas Universitātes Studentu padome (LU SP) risina sarunas ar iesaistīto fakultāšu dekāniem un universitātes vadību, cerot atrisināt problēmu un nepieļaut to, ka budžeta vietu skaita samazinājums negatīvi atspoguļosies uz vecāko kursu studentiem. Arī Latvijas Studentu apvienība pirms rudens protestiem uzsvēra, ka nedrīkst ciest tie studenti, kuru studiju programmu akadēmiskajos gados valsts budžeta finansētās studiju vietas šobrīd ir jau piešķirtas un tāds lēmums veikts, balstoties uz konkrētos gados valsts attīstībai nepieciešamajiem speciālistiem. Tam piekrita arī Latvijas Rektoru Padome, jo, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, students var paļauties, ka augstākās izglītības iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Nav pieļaujama situācija, kad studentam, rēķinoties ar noteiktu budžeta vietu skaitu kursā, tiek liegtas tiesības uz taisnīgu rotācijas kārtību un atņemta iespēja studēt par valsts finansējumu, tikai lai nodrošinātu iespējami lielāku reflektantu skaitu un uzlabotu statistikas rādītājus. Palielinot uzņemto budžeta studentu skaitu šajā rudenī, fakultātes riskē zaudēt tos studentus, kuri jau ir iesākuši studijas konkrētajā programmā, un, zaudējot budžeta vietu, nespēs tās turpināt. Jau šobrīd liela daļa studējošo apvieno mācības ar darbu, lai spētu segt ar studijām saistītās izmaksas, nerunājot nemaz par ikdienas iztikas līdzekļiem. Arī ne katram ir pieejama un piemērota sarežģītā studiju kreditēšanas sistēma, kas pat nenosedz visu studiju maksu. Pat ja students nepametīs augstskolu, zaudējot savu budžeta vietu, ļoti iespējams, ka viņa primārais uzdevums vairs nebūs studēšana, bet gan izdzīvošana. LU SP nepiekrīt šādam attīstības modelim un šobrīd aktīvi darbojas, lai iestrādātu taisnīgas rotācijas principus visas universitātes līmenī. Tomēr problēmas sakne nav meklējama LU. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija sniedz atbalstu tikai dabaszinātņu jomās (STEM) studējošajiem, tajā pašā laikā uzsverot to, ka budžetu vietu skaitam ir jākalpo kā stimulam un apbalvojumam par augstskolas piedāvāto studiju kvalitāti. Kopumā valsts finansēto budžeta vietu skaits uz 2017.gadu LU ir pat pieaudzis - paradoksāli, bet sociālo un humanitāro zinātņu jomās budžeta vietu skaits ir kārtējo reizi samazināts. Nav iespējams runāt par ilgtermiņa risinājumu samilzušajai problēmai, ja ministrijas priekšlikumi ir absolūti neprognozējami. Universitāte nevar plānot ilgtspējīgu attīstības modeli un attiecīgi savus finanšu resursus, ja Izglītības un zinātnes ministrija nav spējīga piedāvāt labvēlīgu augsni izaugsmei. Neskatoties uz nesamērīgo budžeta vietu sadalījumu starp nozarēm, reflektanti sistemātiski izrāda vēlmi studēt sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Vispieprasītākā studiju programma LU reflektantu vidū, līdzīgi kā citus gadus, ir Tiesību zinātne. Par vienu budžeta vietu tur cīnās pat četri studētgribētāji. Tāpat studenti lielu interesi izrāda par Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē īstenotajām studiju programmām, Humanitāro zinātņu fakultāti un Sociālo zinātņu fakultāti - tikmēr, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas neveiksmīgi īstenotajai politikai, budžeta vietu pieprasījums neatbalsojas piedāvājumā. Tai pat laikā mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir atzinusi visu nozaru līdzvērtību un pārgājusi uz pilnīgu valsts finansētu augstākās izglītības modeli pilna laika klātienes studijām valsts valodā. Kārtējo reizi mēs aizmirstam, ka neviena valsts nevar funkcionēt un attīstīties vien uz STEM jomu speciālistiem. Vai ir iespējams atrisināt migrācijas krīzi bez sociologiem? Kā mēs varam reformēt valsts pārvaldes iekārtu bez politikas zinātnes? Kāda nākotne sagaida Latvijas valsti bez augsti kvalificētiem, profesionāliem juristiem? Ja mēs vēlamies sagatavot speciālistus, kuri ilgtermiņā spēs palīdzēt risināt ne tikai Latvijas tautsaimniecības problēmas, bet arī sekmēt Eiropas Savienību uztraucošo globālo jautājumu risināšanu - klimata pārmaiņas, resursu izsmelšana, migrācijas krīze, nabadzība, konflikti un ekstrēmisms - mums ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu finansējumu sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Izglītības un zinātnes ministrija īsteno sistemātisku netaisnību valsts dotēto studiju vietu sadalē, un LU šobrīd cenšas ignorēt jau esošo studentu vēlmi studēt izvēlētajā studiju programmā par budžeta līdzekļiem, kā prioritāti izvirzot topošo abiturientu piesaisti. Latvijas Universitātes Studentu padome aicina universitātes vadību pieņemt taisnīgāko lēmumu un izdot rīkojumu, nosakot esošajiem studentiem draudzīgu rotācijas kārtību Latvijas Universitātē. Tai pat laikā apzināmies, ka šāda rīcība atrisinās problēmu tikai īstermiņā - lai mēs tuvotos vēlamajam rezultātam, ir nepieciešama steidzama rīcība no valdības puses, pārdomājot īstenoto augstākās izglītības modeli Latvijā un veicot nepieciešamās pārmaiņas.