Akadēmiskais centrs
Konferences atklāšanā viens no konferences organizatoriem, Kaspars Eglītis atzina: “Ir kaut kas kopīgs Talētam, tuvākās pusotras diennakts laikā mums un ļoti daudziem, kas bijuši starp abiem laika posmiem – mēs nodarbojamies ar zinātni. Ar to, ka pa drusciņai piedalāmies darbā, lai padarītu pasauli mazliet saprotamāku. Ir diezgan skaidrs, ka īstenība sastāv no nesaistītiem notikumiem, bet ar zinātni mēs tos ietērpjam saprotamā un paredzamā skaidrojumā, kā arī piejaucējam pasauli.”
Sākot no pētījumiem vēsturē un valodniecībā un beidzot ar pētījumiem medicīnas tehnoloģijās – vairāk nekā 20 jaunie pētnieki savstarpēji diskutēja un prezentēja savus pētījumus, kam paralēli notika vairākas darbnīcas pie nozaru speciālistiem, kurās dalībniekiem bija iespēja paplašināt savu redzesloku un uzdot sev interesējošos jautājumus. Projekta “Krāsu zemes” vadītājs Aigars Kokins interesentus iepazīstināja ar dabiskas krāsvielas iegūšanu no Latvijas zemes slāņos esošajām minerālvielām, bet SEB pārstāvis Didzis Sprūds “Dizaina domāšanas darbnīcā” palīdzēja interesentiem apgūt paņēmienus, kā efektīvi pielietot savu ekspertīzi reālās pasaules problēmu risināšanā. Darbnīcā “Mācīšanās no valsts: Atvērto datu lietošanas pamācība” Rojs Dauburs atzina, ka “dati ir jaunais inovāciju lauks”,savukārt Jānis Baiža darbnīcas ietvaros iepazīstināja ar sava projekta ideju, kur, radot jaunu interneta platformu, lietotājs var atrast atbilstošo ārstu, ierakstot vien slimības nosaukumu. Vietnē pieejamā informācija ļautu reālā laikā redzēt rindas garumu, tādējādi dodot iespēju precīzāk paredzēt, cik ilgā laikā kaiti varēs apskatīt ārsts.
Kas ir globālais latvietis un kā veidojas sadarbība starp zinātniekiem Latvijā un diasporā? 21. novembra vakarā paneļdiskusijā, kurā piedalījās Uģis Gruntmanis (ārsts un profesors Teksasas universitātē Dalasā, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības vadītājs), Baiba Bela (Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece LU Diasporas pētījumu centrā) un Laila Kundziņa (vēsturniece un nodibinājuma “Latvijas Universitātes fonds” izpilddirektore). Uzsverot tikai dažas atziņas, diskusijas dalībnieki secināja, ka vēl joprojām būtisku lomu savstarpējās saites veidošanā ieņem studentu koorporācijas, taču pētnieki diasporā neaizmirst par saikni ar Latviju, veidojot dažādas pieredzes apmaiņas programmas un fondus talantīgāko pētnieku atbalstīšanai. Lai atbalsts sasniegtu visu savu potenciālu, vienīgi jāstiprina sazobe starp visām iesaistītajām pusēm. .
Konferences noslēgumā sadarbībā ar “SEB banku” tika apbalvoti četri augstāko punkti ieguvēji katrā no konferences sekcijām. Sekcijā “Homo et persona” visaugstāk tika novērtēts Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes maģistrantūras studentes Līvas Kukles pētījums “Jā, that’s true: Angļu valodas lietojums latviešu jauniešu saziņā”. Sekcijā “Homo et societas” visaugstāk novērtēts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes maģistrantūras studentes Elīnas Sustenbergas pētījums “Latviešu etniskā atgriešanās migrācija: motīvi un integrācija”. Savukārt sekcijā “Homo et natura” augstāko punktu skaitu saņēma Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes bakalaura studiju līmeņa studente Inese Grīnbauma ar pētījumu “Mīksto nogulumu deformācijas struktūras”. Par daudzsološāko pētījumu sekcijā “Homo et innovationes” atzīts Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes maģistrantūras studenta Valta Liepiņa pētījums “Pacientam pielāgota digitālā aortas modeļa izveides automatizācijas iespējas”. Lai jauno pētnieku idejas būtu sabiedrībai pieejamākas, sadarbībā ar kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnālu “Satori” Līvas Kukles pētījums saņēma simpātiju balvu un iespeju publicēt rakstu par pētījumu interneta žurnālā “Satori.
Nobeigumā pateicamies konferences sadarbības partneriem un atbalstītājiem: “SEB bankai”, interneta žurnālam “Satori”, nodibinājumam “Latvijas Universitātes Fonds”, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas Modes muzejam un “Ahmad Tea”.
